Viss ir atkarīgs no ienākumu apjoma. Ja tie nepārsniedz kādu tur summu, tad cilvēks ir maznodrošinātais/trūcīgais (uz skaitli 3 nepateikšu precīzas definīcijas). Attiecīgi, viņi var būt aktīvi vai pasīvi, tas vienalga - radošie trūkumcietēji ir tādi paši, kā neradošie trūkumcietēji, un ir vesela sociālo pabalstu/palīdzības pakete, kas tādiem domāta. Jo katram skaidrs, ka ļaužu prasmes un talanti ir dažādi, tb vieni spēj radīt/strādāt ko tādu, kas apkārtējiem nepieciešams un tie par to gatavi maksāt, un ir tādi, kuru veikums nevienam nafig nav vajadzīgs, tb neviens viņu preci/pakalpojumu/darbu negrasās pirkt. Taču demokrātiskā sabiedrībā neviens nekad nepieļaus diskrimināciju pēc interešu sfēras, tb to, ka trūcīgam dzejniekam/aktierim/gleznotājam kas pienāktos vairāk, nekā tikpat trūcīgai/am Maximas kasierei, sanitārei/am vai skolotājai/am.

Protams, māte daba ar spriest- un domātspēju ļaudis apvelta dažādās devās. Un ir tādi, kas nav spējīgi plānot uz priekšu, tb intelektuāli atpaliek no vidējā līmeņa. Taču priekš tam, ja nemaldos, ir ārstniecības likumdošanas pakete par pabalstiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (bez locekļiem, veselības, spējas loģiski domāt un plānot savu darbību).

Visnotaļ respektēju, ka nebalsotu. Tas ir tikai dabiski, ka makšķernieki balso par tādu partiju, kas šiem solītu katru nedēļu 4 brīvas dienas, lai viņi var braukt makšķerēt/bļitkot, keitotāji par tādu partiju, kas solītu visiem brīvdienas dienās, kad vēja ātrums pārsniedz 15 m/s utt. Savukārt ir tādi, kas uz to sabiedrību raugās kopumā, nevis tikai domājot par atsevišķiem tās segmentiem. Ļaudis ir dažādi.

P.S.
Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai: http://likumi.lv/doc.php?id=219786