Tik traki jau nebija. Pirmkārt, tām meitām, kurām bija aizstāvji/patroni (tēvs, brāļi, līgavainis, augsts sociālais statuss) pa lielam bija vieglāk, otrkārt, gan jau bija arī savstarpējas patikšanas gadījumi, un tādu bija ne maz.

Interesantākais ir tas, ka viss liecina, ka sievietes piekrišanu neviens īpaši neprasīja un visa sabiedrība to akceptēja (ja gadījumi nebija pavisam ekstrēmi, tad arī viņai pašai tas, acīmredzot, šķita gana normāli). Tb tas tā pabaisi izklausās tikai no mūsdienu cilvēka viedokļa.