Ne slātaviešu? Lai gan varu ar saputroties - to īsteno robežšķirtni, kā jau šādos gadījumos pieņemts, no malas nenoteikt, to tik iesaistītās persōnas zina. :)

Hmm, var jau būt. Viduslaikos nacionālo piederību neviens neuzrādīja, kā mazsvarīgu, vairāk skatījās pēc tā, kur konkrētā persona dzīvo un darbojas. Tb ja dzimis vienā vietā, studējis citur, bet karjeru veidojis vēl kur, tad visbiežāk lokalizēja pēc pēdējā. Tb neesmu drošs, vai Jakobs Šprengers un Heinrihs Institoriss bija holandieši, kas darbojās vācu zemēs, vai kārtīgi teitoņi (lai gan flāmi pa lielam tik tādi vācu čangaļi vien ir). Literatūrā visbiežāk figurā kā "vācu mūki". Bet abi bija garīdznieki un inkvizitori, tb izmeklētāji. Aber jurisprudence bija obligātajā kursā, tb jebkurš universitātes absolvents bija gan jurists, gan teologs reizē, un pats izvēlējās, kādā jomā darboties.