Tas tiesa. Bet man šķiet, ka ja intelekts pietiekami attīstīts (un zinātnē tā tam būtu jābūt), tad taču jāspēj! Zinu, ka grūši, jo cilvēki vien esam un neizbēgami jūtam kaut ko (pat ar laika un telpas distanci pētot notikumus Ruandā, neizbēgami sāc just līdzi vai nu n vieniem, vai otriem), taču ja saņemas, var taču tā... nu kā pētot skudru dzīvi.

Pret autōru nekādu pretenziju - uzaudzis šajā diskursā, iedomēties ko citu nespēj. Vienkārši tas man šķita tāds tīrradnis paraugs attieksmei. Tas pats Cerūzis ir krietni slīpētāks, kaut visās viņa publikācijās tomēr jaušama attieksme, ka vācbaltieši saņēmuši ko pelnījuši, tb diskurss dzīvs, tikai politkorektāk noformulēts.