Man radies iespaids (pēc tā, kā vadītāja sarunājas ar vecākiem), ka konkrētajā dārziņā šāda atieksme ir pašsaprotama. Sievasmāte, kas pati bērnudārzā strādā, ir šausmās no mūsu stāstiem (kaut mēs kā vecāki esam tipiski oldskūl pārstāvji, tb pieļaujam, ka ar kinderu nemaz tik ļoti nav jāucinās un nav jāļaauj šim visiem kāpt uz galvas). Bet te patiesi izskatās, ka daži cilvēki tur nevis vienaldzīgi pret savu darbu, bet pat iekšēji ļauni. Tā mazā puisīša man patiesi žēl, jo tur izskatās pēc neslēpta psiholoģiskā terora. Taču kašķēties nevelk - manu mazo noteikti noknābās (bet bērns jau nemācēs pretī turēties, viņam pieaugušie ir autoritātes).

Ai, gan jau kā parasti - kāds misters Tventijs uzvārīsies uz otkatiem, bet beigu beigās neviena kamera nestrādās. Nav jau tā valstiņa tik bagāta, lai varētu atlauties nofinansēt ko tādu laikā, kad cilvēki neārstēti mirst kā epidēmijā (palūkoju hepatītnieku C statistiku).

Acīmredzot vajadzēs vienkārši sameklēt kādu paziņu Izglītības departamentā (ciba mums plaša) un pavētīt no augšas, kā ir ar darbinieku vadītājas kompetenci un darbinieku atbilstību.