Jā, bija ļoti interesanti pārejot no privātā uz pašvaldības (tīri finansiālu apstākļu dēļ, to pašu 200 latu dēļ). Pie kam, vienu reizi papļāpājot sapratu, ka privātajā audzinātājām alga uz rokas nemaz diži lielāka nesanāk, viņām vienkārši labāk patīkot šāds - visas bija pašvaldības b/d strādājušas. Principā jau saprotams, ja uz audzinātāju ir 3-4 bērni.

Man gan nebija problēmu ar izglītības kvalitāti (2.-3.gadu vecumā nekādas dižās prasības neizvirzu) vai pieklājību, jo auklītes un audzinātājas arī pašvaldības iestādē ir samērā laipnas, ne reizi neesam redzējuši paaugstinātu balsi. Taču tā vien liekas, ka pašvaldības iestādījumā galvenais ir atsēdēt noliktās stundas un uzraudzīt lai bērni pārāk stipri nesakaujas. Privātajā visu laiku ar viņiem spēlējās, dejoja, dziedāja, daudz un sirsnīgi ar bērniem runājās, ļoti, ļoti daudz gāja ārā, arī ekskursijās ārpus b/d teritorijas, kas pašvaldības variantā, manuprāt, viņiem liktos nesasniedzams kosmoss. Kas patīk pašvaldības - daudz labāk iemāca disciplīnu, gandrīz momentā tika vaļā no knupja un pamperiem un sāka sakarīgi iet uz podiņa, tas priecēja gan.

Bet nu kopumā, būtu nauda, sūtītu privātajā.