Visnotaļ dabiski, ka nepatīk. Jo tas ir kardināli cits skatupunkts, kā raudzīties uz pasauli. Kopš XX gs. pirmās puses vispārpieņemts, ka, izsakoties par kādu tēmu, ko analizējot, autoram jādefinē savu pozīciju un jānostājas kāda "pusē", jāvērtē, kas labs/ļauns. Un tikai pēdējās desmitgadēs parādījusies pozīcija vienkārši pētīt skudru dzīvi un mēģināt noskaidrot, kāpēc tās uzvedas tā un ne citādi, pētniekam nepozicionējoties kā konkrētas skudru sugas/populācijas interešu un viedokļa paudējam. Tb tieši subjektivitāte atšķir propagandistu no pētnieka - ja vēlies pētīt, neasociē sevi ar pētāmo objektu. Lielākajai daļai ļaužu tas nav saprotams un pieņemams, jo neatbilst viņu priekšstatam, kā jābūt. Taču pētnieks pēta, lai izpētītu un noskaidrotu, nevis kādam iepatiktos un pievērstu savam pasaules skatījumam. Katram savs.
Pie tam var šādiem sīkumiem nepievērst uzmanību, jo tādi pētnieki vienmēr būs maza saujiņa, tb sēž tāds Monteskjē savā tornī un analizē, bet Lielā Franču revolūcija neatkarīgi no viņa rit savu gaitu. :)