Poļiem 80. gados bija tāda jauka filma "Nākotnes amazones", kurā divi vīreļi nonāk nākotnes pasaulē, kurā vīriešu nav, ir tikai sievietes, un ideoloģija paredz, ka vēsturē visu derīgo paveikušas tikai sievietes - uz abu ceļotāju laikā kautro iebildumu, ka moš visu tomēr nē, galu galā Koperniks ko tur atklāja, atskanēja kategoriska atbilde: Koperniks bija sieviete! Līdzīgi, šķiet, arī ar tiem "tautas būvmeistariem". :)

Līdz šim gan uzskatīts, ka fiksētā likumā nostiprina juridisku partadumu, konkrētajā gadījumā paradumu, ka muižkungs nosaka, ko sēt, kad sēt, kā sēt, ko būvēt, kad būvēt un kā būvēt. Arī visādiem arheologiem, kuri tur lauskas un pamatu paliekas rok, šķiet, ka būvnoteikumi ieviesa jaunu ēku tipu, kāds līdz tam te nebija sastopams (uz ko norāda arī paši noteikumi, aizliedzot būvēt pa vecam).
Savukārt, ja runājam par "tautas būvmeistariem", tad vismaz hercogistes un t.s. zviedru vidzemes laikā ēku būvneicības monopols bija t.s. plotincken ziņā, tb krievu namdaru brigādes, organizētas pēc cunftu principa, kuras pildīja absolūto vairumu oficiālo celtniecības darbu pasūtījumu dievzemītē. Iespējams, bija kādi meistari no citām vācu zemēm, iespējams, kāds zemnieks brigādei pievienojās, taču amata šrāgās ko tādu var sastapt visai reti - darba dalīšana bija strikta, ar likumu un pašu amatnieku sargāta, bet izlauzties no savas kārtas un mainīt nodarbi bija ļoti grūti, tikai izņēmuma gadījumos. No otras puses, tie paši krievu amatnieki, kas Lielvārdes apmetās jau kopš XV gs., auzdami savas jostas un celdami guļbūves, jau pēc pāris paaudzēm uzskatāmi par "vietējo tautu", tā kā tad tev absolūta taisnība. :)