Atvaino, ka pārprati, tā patiesi nebija atsauce uz to mūsu diskusiju. :) Šai gadījumā vienkārši binārā opozīcija: vietējais resurss vs ārēja ietekme. Tb ar esošo vietējo resursu kvalitāti neredzu pamatu izmaiņām (bet tas nebūt nenozīmē, ka paliks sliktāk; domāju, ka ir sasniegts stacionārs līmenis, kādā valsts atradīsies tuvākās pārskatāmās desmitgades).

Nedomāju arī, ka šajā zemē būtu aplam daudz ļaužu ar mazliet ierobežotu spriestspēju. Teorētiski procentam vajadzētu būt vidēji līdzīgam, kā citās jaunattīstības valstīs. Protams, zemes ar attīstītāku ekonomiku šādu slogu panes daudz vieglāk, tb var atļauties gana lielu muļķu procentu, kas varbūt iebremzē, taču neaptur attīstību. Toties vājas ekonomikas zemē (un tādi esam, jo galu galā dievzemīti uztur ES dotācijas) ar plašu birokrātisko aparātu ir ļoti riskanti situāciju ietekmējošos amatos turēt lemt un spriest mazspējīgus ļaudis (bet tas neizbēgami, ja šādu ļaužu procents sabiedrībā ir liels, jo no kaut kā jau jārekrutē darbiniekus ir gan valstij, gan privātuzņēmējiem).

Nedomāju, ka te baiss purvs, kurā viss ir neaprakstāmi slikti. Kaut godīgi atzīstos, ka personisku iemeslu dēļ esmu pesimists no dabas. :) Vienīgais, kas man dievzemītē patiesi nepatīk, ir klimatiskie apstākļi (ilūzija par vasaru) un ļaužu maniakālā vēlme jebkuru pasākumu apstādināt ar nacionālo jautājumu kašķa kurināšanu.
Citādā ziņā te ir visnotaļ jauka, kaut ārkārtīgi provinciāla un Dieva aizmirsta nomale, ideāli piemērota klusiem un mierīgiem, likumbijīgiem ļaudīm. Kā tāds Islandes samazināts kloniņš. Ja vēlme, lai tā tas paliek, tad patiesi nav par ko bubināt. Bet ja gribas izrauties no stagnācijas un sasniegt kaut visnabadzīgākās Vācijas pašvaldības līmeni, tad jābūt kādam impulsam, kas izkustinātu šajā virzienā. Iespēju, pamatu šādam impulsam pagaidām neredzu (nesaku, ka kas tāds nav iespējams, vienkārši neredzu), taču pieļauju, ka tas manas nezināšanas pēc.