Nekad nav bijusi šāda sajūta. Tas, ka kā jau postpadomju sfēras produkts, dievzemīte ir konsekvents ASV satelīts un attiecības veido sev vienīgajā zināmajā vertikālās ass modelī, tas nav nekāds brīnums (ja nu vienīgi savulaik Briselē tā bija netīkama atklāsme). Tādi ir spēles noteikumi. Taču ja tēma piepilda 99% telpas, tad tas man tomēr šķiet mazliet pārspīlēti.

Kaut kā grūti iedomāties, ka, piemēram, Luksemburgā vai Beļģijā (arī ne tās lielākās valsts zem šīs saules) apstātos sabiedriskā dzīve un vienīgā tēma, par ko mediji ļurinātu, būtu valsts galvas nomaiņa citā valstī kur aiz trejdeviņām jūrām. Tā kā iespējams, manī runā nevis veselais saprāts, bet gan vienkārši pašlepnuma jautājums: за державу обидно.