pirms kādiem 2-3 gadiem itāļu vēstnieks (nu, vismaz tā reģiona) uzrakstīja grāmatiņu par rīgas superintendantu (vai ko tml) arī itāli. Tipa biogrāfisko, bet rezultātā romantiski vēsturisko, kas uzrakstīts ļoti slikti. Bet vislabākais bija šīs vēsturiskās figūras vēstules, kuras bija ieliktas tikai pāris, lai atvēlētu vietu šim pseidoautora pegaza jājienam.

kaut kā patīkami šādas vēstulītes brīvā brīdī (piem., uz poda sēžot) pašķirstīt. Izrādās dzīvi cilvēki bijuši arī pirms simts un vairāk gadiem :)