Arī Sarkanajam krustam, ja nemaldos, piešķīra šādu izņēmuma statusu, bet tas bija ar likumu noteiktā procesa gaitā. Tb neviens tak neliedza tai laikā arī kādai tur riteņbraucēju biedrībai, līdzi paņemot kādas lielvalsts vēstnieci, doties un sev prasīt tādu pat statusu. Tb bija cik tur gadi, kārtot visas lietas, bet tagad process beidzies. Vismaz es, ja būtu tur tieslietu ministrs, noplātītu rokas un tā atbildētu interesentiem: sorre, vajadzēja nākt ātrāk, kad visus aicināja, bet tagad vilciens aizgājis.

Vobšem nepatīk man, ka šajā pseidovalstiņā, kur šķita viss jau noprivatizēts un nopirkts, vēl atrod ko iehavot (uz es neesmu pie tās siles pieaicināts). Skaidrs, ka viss notiks kā notiks un kaķa lāsti debesīs nekāpj, bet paburkšķēt par to, ka process nenotiek pat likuma ietvaros (bet likums mums no visām postpadomju zonas zemītēm visliberālākais, tb sabiedrībai kopumā neizdevīgākais).