Tautas īpašums bija viss: absolūti visa infrastruktūra, ražošana, transports, citi uzkrājumi utt. Principā viss, kas šobrīd ir (ieskaitot dievzemītes biznesa eliti) ir tapis no tiem miljardiem, kas ienāca, lielākajā daļā gadījumu realizējot šos uzkrājumus par sviestmaizi. Līdzekļi bija ļoti lieli, un principā no tiem pirmās desmitgades dzīvojām, jo neko ar PVN neražojam (nu skolā fizikas stundās man mācīja, ka no nekā nekas nerodas). Bet kas un kā notika, kā viss pārveidojās kopumā (tas, ka zinu džekus, kuri par vienu zviedriem notirgotu VEFa darbagaldu saņēma pusmiljonu USD uz rokas, jebšu stāsti par Repšes organizētajiem rubļu vagoniem nekādi neatspoguļo strukturālos procesus). Aber visas tās runas par solidaritāti man vairāk izskatās līdzīgas pasaciņām par Sadama bioloģiskajiem ieročiem, tb populistiska acu aizmālēšana, lai process izskatītos leģitīms.
Bet mani interesē kas reāli notika? Kāda bija struktūra, kā mainījās, kurā brīdī un kas? To labprāt saprastu. Pagaidām tie skaidrojumi, kas parādās publiskajā telpā, nav visai pārliecinoši, tāpēc uzdodu jautājumus.

Jap, nevis 3, bet 2 gan - pārrakstījos ātrumā. Bet tas arī vienīgais. Bērnus uztur vecāki, citu uzturamo (invalīdi u.tml.) īpatsvars gana niecīgs, tb nemaina pašu proporciju samēru.