es nesen saņēmu ielūgumu uz izstādi, kur bija rakstīts:

Poētiskais Robotisms ir darba metode, kas iedziļinās binārās opozīcijās, un tādā veidā runā par ‘paradoksa punktu’ kā konkrētu lokāciju mūsu uztveres zonā, kur pretstati pārklājas, bet to kontūras tiek dzēstas.

tipō viss latviski, bet gandžu neuzkurījis nesapratīsi.