Ne valsts iekārta, ne pārvalde Serbijā tak it kā nemainījās, tb par brīvības atnešanu tur grūti runāt. Bet vo tai pašā Ēģiptē bija masu atbalsts (nu vismaz pusei iedzīvotāju sistēma nepatika tik ļoti, ka šie bija gatavi iet ielās, kaut risks bija nopietnāks kā ar steku pa muguru dabū). Tagad kaut kā izskatās, ka tur iet vēl sūdīgāk, nekā Mubaraka laikā (nuss, varbūt ar laiku normalizēsies, lai gan izskatās, ka armija uztaisīs nākošo diktatūru, ja haoss ieilgs). Pie tam tā tautas vienotība parasti izrādās vai nu etniska (kā Lībijā, kur pat žurnālistiem šobrīd bail līst iekšā, jo iet visu karš pret visiem), vai reliģiska, tb diktatoru patriecot, vietā nāk fundamentālisti. Protams, visur var ko sliktu saskatīt, ko labu atrast, bet tādu piemēru, ko bērniem skolā varētu likt priekšā - izdevās, tagad ir kudi labāk!, upuri un tēriņi attaisnojušies, - kaut kā nevaru piemeklēt.