Aber šis aplūko, kāpēc Martins Īdens kā rakstnieka simbols vairāk ir iztēles auglis, jo lai labi rakstītu, tomēr nepieciešama "akadēmiskā bāze", citādi tālāk par joku lugām un burlaku stāstiem neviens vārda meistars "iz vienkāršās tautas" tomēr, šķiet, nav ticis?

Pusaudža gados lasīju kādā populārzinātniskā žurnālītī aizkustinošu stāstu par mongoļu tīneidžeri, kurš 60. gados pats izdomājis velosipēdu. Uztaisījis - pats visas detaļas izgrebis no koka, kamieļādas dzensiksnu pielicis, - un minies uz pasaules centru, tb Ulanbatoru, iepazīstināt cilvēci ar šo kardināli jauno tehnikas pavērsienu. Ulanbatoras pievārtē ieraudzījis lidmašīnu, kas piezemējas, tad šo uz ceļa apdzinusi kravas mašīna... puišeļa pasaule, kas bija vienkārša un skaidra kā jašmas krūziņa, sašķīda gabalos... Tā es dažkārt jūtos, lasot tavus un tavas bandiņas tekstus - sēžu, izmisis izdomāju Domu, bet izrādās, mans lolotais velosipēds pasaules kontekstā sen noiets etaps, ko jau tālajos 80. atmetuši kā aplamu. ;(