Manuprāt muļķībai un tautībai nav īpašas sasaistes. Un ja ir bars stulbeņu, kuri atraduši savai eksistencei jēgu cepties par valodu (palasot kaut te cibā lielākos "patriotus" šausmas sagrābj, cik slikti viņi zina savu dzimto valodu, ko sakās sargājam), tad noteikti norobežojos no tiem. Un, ja piederība viņiem sakrīt ar tautību, tad jāatzīst, ka man tādas tautības nav, jo nav nekā kopīga ne vērtībās, ne interesēs ar lielāko daļu ļaužu, kas sevi pozicionē pēc kādas nebūt tautības.

Pie tam, kas mainīsies, ja sākšu sevi pozicionēt kā hutu, tutsi, evenks vai jukagirs? Nekas, absolūti nekas manī nemainīsies. Līdz ar to neredzu šādam modelim ne mazāko sauso atlikumu. Otrkārt, jebkura kā viena izvēle no tā kokteiļa, kas rit manās dzīslās, būtu spļāviens sejā tiem senčiem, kurus neizvēlējos. Tā kā es vienkārši neizvēlos, kamēr vo citiem ir jāizvēlas, vai ar saukli "Latviju latviešiem" spļaut sejā savai vecvecmāmiņai krievietei, vecvecmāmiņai vācbaltietei, vecvecmāmiņai ebrejietei vai vecvecmāmiņai čangalietei, sakot, ka šīm te nav vietas? Grūša izvēle, ne? ;)