Saprotu jau, saprotu. Taču kaitina tas tukšums un lētums. Tāds erzaclepnums tiek kultivēts. Sajūta tāda, kā vērojot puzapdzērušos urlas, kuru sejas inteliģence nav sakropļojusi, bet kas skaļi pauž lepnumu par piederību pie baltās rases un savu iedzimto pārākumu par jebkuru ne tik baltādainu zemeslodes iedzīvotāju. No otras puses, urlām vieglāk lepoties ar ko tādu, nevis iespringt, lai mācītos un ko radītu. Un tai rādžiņa akcijā kas līdzīgs, man šķiet. Tāpēc te cepos. :[