Ai, smīkņāt var par visu ko - tā nav liela māķa. Man jau šķiet, ka visa pamatā ir finanses (un pačotīgāk tomēr ir nevis pateikt "kāposta labam papīram nav", bet gan savērpt jauku stāstu par smalkām niansēm, kuras ja neredzi, esi prasts bauris). Lai gan, pieļauju, varbūt patiešām mainās iekšējā koncepcija un pašvīzija, ij šie lēnām pavēršas gan saturiski, gan vizuāli uz literāra izdevuma pusi. Tas jāprasa RL komandai. Lai gan nezinu, vai tam kāda jēga, jo svarīgākais jau, kādas izjūtas tas raisa mums. Vismaz man tā šķiet.