Tā bezspēcība mašinērijas priekšā man aizvien vairāk atgādina bērnības laika bezspēcību, kas valdīja. Jo nav jau svarīgi, kādā krāsā tas ceļa rullis krāsots, jo bezspēcības sajūta paliek. Tāpēc saku, ka nepareizo profesiju izvēlējos - vajadzēja laikus meklēt ekoloģisko nišu, kur manevra iespēja lielāka.

Toties prieks drauģeļos aplūkot vīkendos safočētās visādas Beļģijas pilis tavā albumā. :)