Par to es kādreiz uztraucos. Nu kad dzīvoju naivās iluzijās, ka sabrūkot padomijai, viss būs pilnīgi pretēji, daudz taisnīgāk un labāk. Kad sapratu, ka pa lielam Marksam bijusi taisnība, tad samierinājos - galvenais jau ir saprast spēles noteikumus. Šobrīd vairāk kreņķējos par nelietderīgo laika šķiešanu. Kaut kā aizvien vairāk sāku just laika vērtību (vecums laikam), un tāpat vien izsvītrot 2 nedēļas bez grama sausā atlikuma no dzīves tikai tāpēc, ka kādai tur beibei ērtāk apzināties, ka jebkurā laikā var ASAP ko pieprasīt, tas mazliet dzen riekstos. Bet gan pieradīšu, Cilvēks nav cūka, cilvēks pie visa pierod.