Visa informācija ir smuki iegrāmatota - vajag tik rakt. Vienīgi par protestantu teritoriju Reformācijas pirmajās desmitgadēs varētu būt iztrūkumi, jo cīnītāji par ticības tīrību un pāvestītu apkarotāji kopā ar klosteriem un prelātu rezidencēm dedzināja arī to arhīvus un bibliotēkas (pat visai mērķtiecīgi, jo katram tak skaidrs, ka katoļu rakstos ir vienas vienīgas ģeķības, kuras ar dzelzi jāizdedzina). Uzskatāmi to redzam mūsu pašu t.s. kalendāra nemieros un svētbilžu grautiņos. Vēl jāņem vērā, ka apgaismības laikā, apkarojot katoļu Baznīcu, aš vesela industrija strādāja, vācot un pat sacerot materiālus par "inkvizīcijas zvērībām", tb jāatsijā pamatīgu propagandas slāni. Tb šķiet, biežāk gan katoļiem piedēvētie cipari daudzviet krietni pārspīlēti, tā teikt, idejas vārdā. Savukārt kopējais notikumu vēsturiskais fons drīzāk liktu ticēt pretējam, tb ka protestantu zemēs pūlis nolinčoja, nekur pasākumu neiegrāmatojot (tā kā to darīja, vajājot katoļus).

Pozitīvais ir tas, ka inkvizīcija veica izmeklēšanu un sprieda, vai apsūdzētais noziedzies pret ticību (citas lietas nebija inkvizīcijas jurisdikcijā), pēc tam nododot laicīgās tiesas rokās. Tb ja arī ticības karu laikā protestantu pūlis, ticības degsmē kopā ar bīskapa rezidenci sadedzināja arī visu tā arhīvu un bibliotēku, vēl materiāli dublējās pilsētas rātes arhīvos.

Būtu inčīgi paskatīties, kādi pētījumi šai ziņā tapuši un kāda gaisotne valda historiogrāfijā.