Neesmu par to strikti pārliecināts. Tb neesmu pārliecināts, vai iemesls būtu "blīvju" nerealizētās potences, vai tas, ka indivīds tiek ielikts vidē, kur sistēma izveidota un jārīkojas strikti pēc instrukcijām. Tb ja mana dižpacienta mārketinga beibe tur apturēs 50 000 bukletu tirāžas druku tikai tāpēc, ka vajag pieskaņot 18. lpp. virsrakstiņu viņas šodienas nagu lakas tonim (reāls gadījums iz prakses), tad "citās valstīs" (nezinu nekā par Mozambiku, Kambodžu un Azerbaidžanu) šāds babulis lidos ārā no darba uz skaitli 3 (izņemot gadījumu, kad darba devējs ir mazohists un vēlas naudu tērēt, nevis pelnīt). Tb man šķiet, ka laiks atteikties no pašsuģestējošā padomjlaiku mīta par mūsu permanenti iedzimto izcilo izglītību, čaklumu un kvalifikāciju, saprast, ka esam nejēgas uzņēmējdarbībā, un jāsāk mācīties "darba tikumiņu". Galvenais jau ir pašiem saprast - kad cilvēks saprot, viņš sāk sevi dzīt. Aber kas nesaprot, apmierināti dzīvo sūdus vārot un uzskatot sevi par izciliem speciālistiem, kaut cits viņa vietā panāktu 100x mazākus zaudējumus un 1000x lielāku sauso atlikumu (cipari tīri simboliski).