Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
Novembris 10., 2022 
09:30 pm - vispirms lēksim, tad domāsim, kur ielēkuši
Vides piesārņojums ar plastmasas atkritumiem ir viena no galvenajām mūsdienu vides problēmām. Piekāpjoties zaļo spiedienam, pēdējos gados arvien lielāks skaits kompāniju savu produktu iepakošanai sākušas izmantot bioloģiski noārdāmu un kompostējamu plastmasu. Šāda “bioplastmasa” sabrūk pēc izmešanas, tāpēc pat mežā izmestajam čipsu iepakojuma maisiņam pēc dažiem mēnešiem jāpazūd pašam no sevis.

Taču, kā tas ir ar lielāko daļu zaļo idea fix, par bioplastmasas sadalīšanās sekām neviens nepadomāja. Pārbaudīšana prasa laiku, bet tā nebija, jo zaļo lobijs spieda kā tvaika āmurs.
Tikai tagad klusu un mierīgi Baireitas universitātes (Vācija) augsnes ekoloģijas un ekoloģiskās mikrobioloģijas eksperti beidzot, pirmo reizi, pārbaudījuši parastās un bioloģiski noārdāmās plastmasas iedarbību uz dažādām augsnēm, kā arī kādu iespaidu tas atstāj uz mikrobioloģisko masu (baktērijām un sēnēm), kas apdzīvo augsni.

Salīdzināja divu veidu plastmasu: zema blīvuma polietilēnu, ko gadu desmitiem izmanto rūpniecībā, un polibutilēnadipatereftalātu (PBAT) - bionoārdāmo plastmasu, ko izmanto "eko" pārtikas produktu iesaiņošanai un atkritumu maisiņu izgatavošanai. Plastmasas daļiņas iejauca dažādās augsnēs, bet pēc laika mērīja augsnes izdalītās ogļskābās gāzes daudzumu.

Kopumā ogļskābās gāzes izdalīšanās līmenis augsnēs ar PBAT daļiņām par 13-57% pārsniedza normu. Palielinājās arī mikroorganismu daudzums augsnē, kas pārtiek no plastmasas sadalīšanās produktiem, kas papildus pastiprinājis ogļskābās gāzes izplūdi. Tādējādi redzams, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu masveida ražošana var ievērojami paaugstināt ogļskābās gāzes īpatsvaru atmosfērā.

Via: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0929139322003304
This page was loaded Jan 28. 2023, 5:13 am GMT.