Frančus nemaz neuztrauc, ka Francijas valsts pamatus veidojuši romieši un ģermāņi.
Itāļus nemaz neuztrauc, ka Itālijas valsts pamatus radījuši ģermāņi.
Spāņus nemaz neuztrauc, ka Spānijas valsts pamatus radījuši ģermāņi.
Britus nemaz neuztrauc, ka Anglijas valsts pamatus veidojuši romieši, ģermāņi un skandināvi.
Skotus nemaz neuztrauc, ka Skotijas valsts pamatus veidojuši īri un angļi.
Vāciešus nemaz neuztrauc, ka Vācijas valsts pamatus veidojuši romieši un franki (vienu brīdi uztrauca, taču pēc tam par "teitoņu garu" nolēma paklusēt).
Īrus nemaz neuztrauc, ka Īrijas valsts pamatus veidojuši angļi un skandināvi (par tik pašsaprotamu lietu vispār nespriež, aprobežojoties tikai ar pārus sulīgiem lamuvārdiem).

Kurus mūsdienu Eiropā uztrauc, ka viņu valsts politiskās saknes nāk no "ienācējiem"? Pamatā provinciālos austrumeiropiešus, kuru identitātes lepnums un pašcieņa sakņojas vien mītiskajā pagātnē. Tiem nez kāpēc kauns, ka nav paši izdomājuši kultūras velosipēdu, bet paņēmuši gatavu, veicot savu "tjūningu". Kāpēc? Man šķiet, tā vienkārši ir politiskas infantilitātes pazīme - ļaudis dzīvo 19. gs. beigu "kā jābūt" klišejās.