1772. gadā mežs klāja 46,7 % no Vidzemes guberņas, 1861. gadā - 40,5 %, 1887. gadā - 31,9 %. 1914. gadā ar mežu bija klāti vairs 26,8 % no Kurzemes un Vidzemes guberņu platības. 1923. gadā meži Latvijā bija 23% no valsts teritorijas. 1930. gadā - 27%, 2018. gadā - 52% no valsts teritorijas. Koksnes pieaugums šobrīd ir 16,5 milj. m3 gadā.

"(..) Izglītības diplomi, kas sākotnēji pavēra iespējas tiem, kuri tādus varēja uzrādīt, apliecinot ievērojamus panākumus, zaudē savu funkciju, ja tādus saņem visi vai ļoti daudzi un rodas šaubas par šādi apzīmogoto panākumu un kvalifikāciju izcilību. Universitātes un augstskolas jau sen ir pārgājušas pie tā, ka formulē savas prasības un pārbauda studētgribētājus pēc. saviem kritērijiem - tātad vidējās izglītības diploms ir zaudējis savu vērtību: tas vairs nav garants, ka tā ieguvējs ir derīgs augstskolai. Šāda attīstība rāda, ka agrīnas specializācijas dēļ cieš vispārējās izglītības ideja; vēl vairāk - reālas akadēmiskās un profesionālās karjeras iespējas paveras tikai tiem, kuri var atauties sagatavošanas kursus iestājeksāmeniem un studiju maksu elitārās universitātēs. Visi pārējie nonāk akadēmiskā prekariātā. (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 43.-44. lpp.

P.S.
Man no Somijas izglītības sistēmas tuvām aprindām stāstīja, ka pēdējos gados ne tikai strauji krītas Somijas rādītāji PISA reitingā, bet arī tikpat strauji pieaug pieprasījums pēc privātskolotājiem. Jo aizvien mazāk vidusskolu absolventu spēj bez papildus sagatavotības iestāties augstskolā. Mums gan tas nedraud, jo Latvijā augstskolās uzņem visus, kas spēj maksāt, pat tos, kurus armijā neņemtu.