"(..) Tas, ka skolu uzdevums reiz bijis radīt sociālu selekciju, ideālā gadījumā orientētu uz atsevišķa indivīda kognitīvo veikumu, tiek uzlūkots par tumšā laikmeta reliktu. Izglītības iniciatīvām piešķirtie nosaukumu "Izglītība bez robežām" vai "Katrs bērns" nav tikai programmatiski, tā ir tieša kritika sistēmai, kurā joprojām pieeja izglītībai nav neierobežota un kurā ne katram bērnam paver pienācīgas iespējas. Un šo ainu tikai paspilgtina tas, ka šajā sakarībā aizvien no jauna tiek runāts par "izglītības revolūcijas" nepieciešamību (..)

Princips, "katrs (mācās) pēc savām spējām, katram (tiek piedāvātas iespējas) pēc vajadzībām (atbilstoši konkrētām prasībām)", šķiet, darbojas šo nostādņu fonā, jā, tas apraksta tieši to, kas tagad tiek prasīts no iekļaujošās skolas. Orientācija uz skolēna individuālajām spējām, viņa īpašo talantu un dotību atklāšana un kopšana, ņemot vērā viņa ierobežojumus un antipātijas, aizvieto priekšstatu, ka mācību stundās galvenais varētu būt noteiktas zināšanu formas un saturs kā obligāti sasniedzams mērķis, uz kuru jātiecas neatkarīgi no personiskajām nosliecēm. Tāpēc mācību programmai jātiek personalizētai, zināšanu un prasmju apguve vairs neorientējas uz kādu lietu, priekšmetu, jomu, tēmu, tekstu vai problēmu, bet gan uz atsevišķa indivīda izjūtām un iespējām. Saglabājot domas konsekvenci līdz galam, tas nozīmētu, ka diploms, piemēram, vidusskolas beigšanas atestāts, apliecinās ne vairs to, ka sasniegts vispāratzīts standarts, bet gan to, ka jaunietis savu iespēju un interešu ietvaros varējis sevi nedaudz attīstīt.

No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām - šis sauklis, protams, nav parādījies tagadējās izglītības politikas diskusijās; tā autors ir Kārlis Markss (..) Šo iespēju Markss saskatīja tālā nākotnē, komunistiskās sabiedrības "augstākajā fāzē". (..) arī pēc 1989. gada vēl šis tas runā par labu komunismam, un atsevišķos reformpedagoģijas konceptos - apzināti, vai neapzināti - kreiso idejām vēl ir zināms svars, taču tas, ka šādu ideoloģiju [izglītības reformā] pārstāv arī liberālās partijas, (..), tas gan ir jaunums. Tāpēc vietā ir jautājums: kāpēc komunisma princips ir pasludināts par derīgu bērnudārzos, sākumskolās un pamatskolās un varbūt pat vēl vidusskolās, taču tad [pieaugušo dzīvē] to nomaina tirgus likumi un konkurence? (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 36.-38. lpp.