Dažas domas no
Rakstu valodas vēstures minimums (ar Pēteri Vanagu sarunājas Māra Vilde) // Domuzīme. 2021., Nr. 5., 46.-50. lpp.

- Vai ir iespējams kaut aptuveni datēt baltu pirmvalodas rašanās laiku?
- Tā pastāvēja no apmēram 3.-2. gadu tūkstoša līdz 5. gs. pirms Kristus, kad jau ir sadalījušās rietumu un austrumu baltu valodas (..) Ap 7.-9. gs. austrumbaltu pirmvaloda sadalās sīkākās vienībās; katrā vietā notiek cits process, attīstība. (..) Livonijas izveidošanās pati par sevi sociāli un vēsturiski noteica, ka šajā politiskajā teritorijā izveidojās latviešu etniskā kopība un latviešu valoda. (..)

- Vienota latviešu valoda sāka veidoties…?
- Ceļotāju un hronistu piezīmes vēl par 14. un 15. gs. liecina par sastaptiem kuršiem un zemgaļiem, kuriem katram esot sava valoda (..) 15. gadsimtā sāka veidoties un saplūst dažādās mēles, un šos procesus iegrožo ārējās robežas. Sāk formēties vienota latviešu valoda, jo visā latviešu valodas teritorijā izplatās fonētiskas, gramatiskas un arī leksikas parādības, kas ir kopīgas visām izloksnēm un variācijām un ar ko atšķiras latviešu valoda no lietuviešu valodas. (..) 16. gs. parādās pirmie rakstu pieminekļi, pamatā tēvreizes tulkojumi, par kuriem skaidri var teikt – tie rakstīti latviešu valodā. Agrāku dokumentu nav.

- Daudziem latviešiem tuvs ir arī mīts par tautasdziesmu senumu.
- Pirmā zināmā daina ir publicēta 17. gs. pirmajā pusē.

- Kādi sociālie apstākļi valodu ietekmēja vēlāk?
- Nākamais interesantais process norisinās 19. gs., sākot ar brīvlaišanu. Etniskās apziņas jau latvietim vēl nav, tas vairāk ir [sociālās] kārtas apzīmējums – dzimtzemnieki, zemnieku kārta. Izpratne bija tāda: brīvs – tas ir vācietis. Tad nu brīvlaistie tūlīt metās mācīties vācu valodu, kam vairāk naudas, tie centās bērnus skolā vai pat jau uzreiz mājās mācīt vācu valodā. (..)Aprakstīts, ka mācītāji, kuri cer tos latviešus pacelt un izglītot, ir šausmās, ka latvieši paši nemaz negrib latviski runāt. (..) Tad no zināmu [vācu] garīdznieku puses, sākot ar Vatsonu “Latviešu Avīzēs”, Treiju “Latviešu Ļaužu Draugā” arī no pašiem latviešiem – Ruģēns ar savu “kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz”, latvieši tiek mudināti neatteikties no savas tautiskās piederības un valodas un nekaunēties no tās. Par to nepārtraukti tiek rakstīts n o19. gs. 20.-30. gadiem līdz pat 19. gs. beigām.

- Arī mūsu rakstniekiem tajos laikos ar latviešu valodu gājis interesanti.
- Rainis, piemēram, mātei raksta latviski, bet māsām – vāciski. Un vēlāk priecājas, ka viena no māsām viņam uzrakstījusi latviski. Pirmajās vēstulēs Raiņa latviešu valoda ir visai briesmīga. Skolojās, protams, viņš vāciski. Interesanti, ka iepazīšanās sākumā viņi ar Aspaziju sarakstās latviski, bet vēlāk sarakste turpinās vāciski. Tā arī ir interesanta tēma tieši sociālajā valodas lietojumā. (..)

- Kuras ir galvenās personības, bez kurām, runājot par latviešu valodas vēsturi, nevar iztikt?
- Nevaram iztikt bez Manceļa, Firekera, Glika, Stendera un Langes. Vēlākos laikos - [uz šī pamata] bez Alunāna, Kronvalda, Mīlenbaha, Raiņa, Endzelīna. Bez viņiem latviešu valodas vēsture būtu citāda. Viņi ir kā ķieģeļi latviešu rakstu valodas, kurā mēs visi šodien runājam, pamatā. Mēs šodien nerunājam tautas valodā, mēs runājam rakstu valodā, kuru veidojuši šie cilvēki.

- Vai mūsdienās ir vairāk cilvēku, kuru valoda ir degradējusies, vai arī viņi kļuvuši redzamāki sociālo tīkliu dēļ?
- Nevis degradējusies, bet nav attīstījusies. Degradēties var tikai bagāta valoda. Arī noplicināt var tikai to, kas pirms tam ir bijis.