Tālā 1582. gada 24. februāra rītā Viņa Svētība pāvests Gregors XIII uzklausīja Viņa Eminences kardināla Pesimisto Drūmelli ziņojumu, ka tuvākajā laikā visai pāvestībai un Baznīcai gaidāms totāls lokdauns un turpmāka mājsēde.
- Jūsu priekšgājējs Vinoveritass V īsi pirms nāves parakstīja līgumu ar gešeftterapijbanķieri Dolāru Žīdmasonu no Venēcijas, saskaņā ar kuru aizņēmās miljonu zelta dukātu. Jāatdod pusotru miljonu, jo uz jūdiem neattiecas aizliegums augļot. Neatdošanas gadījumā visai Baznīcai jākonvertējas jūdaismā.
- Jopcikmizīt! - Gregors XIII aš aizrijās. - Kur tas minjons palicis?
- Nevis minjons, bet miljons. Tika izsniegts Vinoveritasa V minjoniem, to startapiem. Diemžēl jaunskungi pēc laiciņa pasludināja maksātnespēju.
- Ēēēē… aber jāatdod kad?
- Šogad, laikā no 5. līdz 14. oktobrim - deviņu dienu termiņš ir gadījumam, ja Žīdmasons ceļā aizkavējas. Mūsdienās ar sabiedrisko transportu pa laikam ir problēmas.
- Bet naudastanau?
- No kurienes lai tā rastos? - Drūmelli aš apvainojās.
Pāvests brīdi klusēja, apdomājot jaunumus. Tad vaicāka:
- Ēēēē… bet šiem tur… nu tai jūdaismā kāds Telavivas pāvests ir?
- Nav vis, jūsu svētība, - Pesimisto noplātīja rokas.
- Tātad šis variants atkrīt… Hmm… Tātad raksti bullu: Mēs, Romas pontifiks un tā tālāk, informējam visas ticīgo draudzes. Proti, jau labu laiku kūrijas slieksni deldē visādu zinātnieku delegācijas, žēlojoties, ka seno pagānu astronomu un herētisko ampiratoru tumsonības dēļ mūsu kalendārs par 10 dienām atpaliek no dievišķā kalendāra. Tāpēc mēs, Romas pontifiks un tā tālāk pavēlam reformēt nebūšanu, proti, tūdaļ pēc 4. oktobra nākošā diena šogad būs 15. oktobris…