Paradīze, kurā iekšā tiek visi, automātiski pārvēršas par elli.

Dažbrīd rodas iespaids, ka politiskajai elitei tas covid nācis kā sengaidīta medusmaize. Proti, pirms pārtapt totāli merkantīlos ciniķos, lielākā daļa ļaužu iet politikā, lai ko mainītu un uzlabotu. Un pēc laika pārņem bezspēcības un sava liekuma apziņa, jo saproti, ka esi kādā frakcijā gribi,skandini jebkādus saukļus, bīdi kādus likumprojektus vēlies, balso vienalga kā - tā ekonomika un sabiedrība dzīvo neatkarīgi no valdīšanas, bet politiķi spēj ietekmēt tikai tās fasādes krāsojumu. Savukārt covid beidzot viņiem dod nozīmīguma un lietderības sajūtu, jo var visu ko izdomāt, ieviest, un uzreiz redzi sava darba ietekmi - reālas izmaiņas cilvēku dzīvē.

- Teksts, kas rakstīts kā neitrāls un analizējošs skats no malas, neizbēgami šķiet augstprātīgs un mudina tajā meklēt kādas kļūdas, neprecizitātes un pretrunas domā. Un ir tik patīkami, ja ko atrodi!
- Un te mēs rodam laifhaku. Ja vēlies padziļinātu un entuziasma pārpilnu kritiku, iepin savā tekstā mazliet augsprātības. Galvenais, savaldīt pateicību un neizrādīt savus patiesos nodomus, šo tekstu publicējot.