Neko dižu nevaru spriest, jo gluži kā 99,9% komentētāju internetos, neko konkrētu par Bruknu nezinu. Taču ir gana plašs paziņu loks, kas to priesteri pazīst personīgi. Ja atmetam īstenticīgo tantuku nekritisko sajūsmu, tad pār paliek iespaids, ka cilvēks ir ar klasisku "skolotāja sindromu", proti, ir tikai viena taisnība, kuru vislabāk zina tikai viņš pats. Man tas nešķiet simpātiski, taču vismaz apzinos (atšķirībā no lielas daļas virtuālo linčotāju), ka simpātijas/antipātijas ir tikai manā galvā, nevis objektīvs faktors. Arī es neesmu nekāds pieclatnieks, un gan jau veselai strīpai ļaužu no sirds riebjos.
Taču par visu pārējo šī gāganu kara anturāžu padomājot, lokālajā HLM (Hooligans Live Matter) kampaņā uzmanīgu dara mediju attieksme. Vēl pirms pāris mēnešiem Mediņu apbrīnoja, intervēja, un lika uz žurnālu vākiem. Viņa visai prastās (bieži vien pat vulgārās, tāpēc tautai tuvās) tēzes citēja visās malās. Tad piepeši vienā dienā attieksme visos medijos izmainījās uz pilnīgi pretējo: Mediņš ir kļuvis par mazgadīgo paverdzinātāju, rupekli un daktera Mengeles reinkarnāciju. Tie paši žurnālisti, kas paši pirms brīža ir aprakstījuši Mediņa paveikto un apdziedājuši viņa prastos izteikumus, nu momentā metuši kažoku uz otru pusi un aicina linčot.
( ... )