Ir tāds interesants fenomens, ko varētu dēvēt par maratona efektu. Proti, kad līderu grupas atrāviens no skrējēju pamatmasas ir ĻOTI liels, tad pamatmasa tos vairs nevar saskatīt un aizmirst par to, ka priekšā tālumā kāds skrien, redz tikai sevi. Tas rada brīnumu sajūtu: kad notiek kas tāds, kas masai nav saprotams, tāpēc šķiet brīnums – faktu konstatē, bet kā tas panākts, nespēj pat nojaust. Šāds atrāviens jaunajos laikos pastāvēja starp sociumu un aristokrātiju, bet mūsdienās starp sociumu un zinātnes eliti.