Šķiet, ka dakteris aplūkojis spilgtākos komentāru autorus internetā…

"Debilitātes gadījumos slimniekam vislielākās grūtības ir radoši domāt, bet citādi (īpaši vieglos gadījumos) viņš var apmierinoši iekļauties sabiedrībā un atrast sev piemērotus sarunu biedrus.” 258.lpp.

“Histēriskās psihopātijas slimniekiem nav raksturīga dziļa domāšana un loģiski spriedumi... Lai pievērstu sev uzmanību, viņi labprāt ieņem vairākumam pretēju pozīciju (diskusijās par kultūru, politiku utt.).” 228.lpp.

“Histēriskie psihopāti visiem līdzekļiem cenšas pievērst sev uzmanību... Daži slimnieki cenšas radīt iespaidu, ka ir ļoti gudri un izglītoti... lepojas ar saviem sasniegumiem un diplomiem. ... Visgrūtāk histēriskie psihopāti pacieš vienaldzību pret sevi, tādēļ, ja viņiem neizdodas radīt par sevi pozitīvu iespaidu, slimnieks kļūst klaji rupjš un agresīvs, rada konfliktus un strīdus, lai tikai tomēr tiktu ievērots.” 227.lpp.

“Psihopātija ir visas personības disharmonija. Pataloģiju kopumā veido neatbilstība starp atsevišķām psihiskās dzīves sastāvdaļām – viegla uzbudinātība, rupjība, kas apvienojas ar nespēju iekļauties normālā sabiedrībā. Slimnieki nav plānprātīgi, ir bieži pat apveltīti ar labām spriešanas spējām... Nespēj pieļaut, ka citam varētu būt taisnība... Sava rakstura dēļ cieš vai nu paši, vai liek ciest citiem.” 223.lpp.

“Dusmīgās mānijas gadījumā šizofrēnijas (..) slimnieks viegli sadusmojas, ātri konfliktē, rupji aizskar citus, visur iejaucas, uzbāžas ar savu viedokli un klātbūtni.” 124.lpp.

“Plānprātības simptomi: Zūd humora izjūta, atsaucība, ētikas izpratne, sašaurinās intereses, slimniekam nemotivēta patika vai nepatika pret apkārtējiem, uzsvērta tieksme uz seksuāla satura sarunām, banālām anekdotēm, rupjībām leksikā... zūd spēja sevi objektīvi novērtēt.” 90.lpp.

“Interpetatīvie murgi: Slimnieks savas domas pamato, radot aizvien jaunus un jaunus secinājumus. Slimnieks pataloģiskajā stāvoklī piekrīt tikai tiem faktiem un pierādījumiem, kas viņa radīto murgu sistēmu apstiprina. Tos faktus un pamatojumus, kuri ar viņa murgiem ir pretrunā, vinš nepieņem.” 38.lpp.

“Pataloģiskā domāšana raksturīga šizofrēnijas slimniekiem. (..) raksturīga pataloģiska loģika, kurā gan daļēji ir izmantota veselu cilvēku loģika, bet rezultātā rodas aplams, nepareizs secinājums.” 36.lpp

“Rezonēšana ir šizofrēnijas slimnieku tukša, neauglīga spriedelēšana par banālām tēmām, par kurām vispār nebūtu vērts runāt.” 35.lpp.

“Saraustīta domāšana visbiežāk sastopama šizofrēnijas gadījumos – sākumā teikuma atseviško daļu gramatiski pareizais veidojums var radīt iespaidu, ka slimnieks runā sakarīgi, bet jau pēc pāris teikumiem klausītājs apjūk, jo vairs nekā nevar saprast. Šādi slimnieki sākumā var maldīgi atstāt pat gudru cilvēku iespaidu.” 33.lpp.

“Perservācijas gadījumā (..) slimnieks iestrēgst pirmajā izvirzītajā jautājumā, nespējot izsekot līdzi nākošajiem jautājumiem, kā rezultātā visu laiku nevietā atbild vienu un to pašu vārdu vai vārdu salikumu, runā par vienu un to pašu tēmu, kaut sarunu biedrs sen jau uzdevis citu jautājumu.” 33.lpp.

“Senestopātijas gadījumā slimnieks, stāstot un paužot savu viedokli, nespēj atrast adekvātus apzīmējumus latviski un cenšas lietot valodā neesošus apzīmējumus – jaunvārdus (neoloģismus)." 25.lpp.