Setpiņi padomi iesācējiem, norādot visādiem tur liberastiem un zinātniekiem sociālajos tīklos to īsto vietu barības ķēdē (paldies varat neteikt, šie padomi bez maksas).

Pirmais padoms: nav vērts lasīt pašu rakstu. Taupiet savu laiku! Jau pēc virsraksta var saprast, ka publikācija ir melīga, jo tās pamatsecinājumi jums nepatīk.

Otrais padoms: Ja esat aizņemts, tad visvienkāršāk ir ierakstīt Universālo Kritisko Komentāru (UKK) – tas ir ātrākais veids, kā paust attieksmi un apkārtējos informēt, ka raksts ir muļķības, bet autors ir idiots. UKK veido trīs secīgi vārdi, kurus var sakombinēt pamatformulās, lai ietaupītu laiku:
kārtējā, muļķība, apmaksāta;
murgs, skribelējums, nezinātnisks;
tupo, pārdevušos, britu;
liberasts, snobs, tautas noliedzējs;
u.tml. – tos var kombinēt vismaz 100 dažādos variantos (skaitlis ir aptuvens, jo aprēķināt ir grūti).
Vienmēr paskatieties jau esošos komentārus, lai jūsu UKK būtu oriģināls un izskatītos gudrāks.

Trešais padoms: Vai var palielināt komentāra polemisko spēku? Var! Ar meklētāju pārbaudiet, vai rakstā parādās burtu salikums “korel”. Ja ir, tad jums laimējies! Tagad var UKK papildināt ar spēcīgu argumentu: “Autors skolā tā arī nav apguvis to, ka korelācija nenozīmē cēloņsakarību!”. Variants: “Korelācija nenozīmē cēloņsakarību (Vinstons Čerčils).” Vēl variants: “Korelācija? Hahaha! Visi zinām, ka autoriepu cena Sidnejā korelē ar aitu skaitu Skotijā!”

Ceturtais padoms: Ar meklētāju pārbaudiet, vai rakstā parādās burtu salikums “statist”. Ja ir – lieliski! Uzreiz var iekomentēt: “Ir meli, lieli meli un ir statistika! (Vinstons Čerčils).”

Piektais padoms: Ja virsrakstā parādās jēdzieni gēni, hormoni vai neironi, tad uzreiz var iekomentēt: “Bet kāpēc netiek pieminēts baltu gēns?”, “Bigfarmas pasūtījums!”, vai “Cik var visu novelt uz kneironiem, ignorējot sociālos faktorus?!”

Sestais padoms: Ja virsrakstā minēts, ka A ietekmē B, tad noteikti norādiet: “Visu reducēt tikai uz A un B ir delīrija murgi!”. Izsmalcinātāks variants (mīnuss: padaudz burtiņu): “Muļķības! Patiesībā B ietekmē A! Tas ir acīmredzami, tāpat kā autoru nekompetence.”

Septītais padoms: Politiskās birkas lieciet pēc gaumes un situācijas. Te nav ko kautrēties, jo nepārprotami jānorāda uz autoru angažētību un subjektīvismu. Taču pārspīlēt nevajag – ja avisus autorus sāksiet salīdzināt tikai ar Hitleru, Staļinu un Mengeli, jūsu vēstījums ar laiku var zaudēt efektivitāti. Amplitūdai jābūt plašākai (materiālu varat pasmelties no vikipēdijas), bagātinot ar Polapotu, bet autorus salīdzinot ar inkvizitoriem, kuri sadedzinājuši Džordano Bruno par domas brīvību. Un te lieti noder arī pāriešana pie personālijām (tikai googlē jāpameklē, kāds izskatās autors), piemēram, “Kāpēc šāds viedoklis piemīt tikai resniem baltajiem vīriešiem pusmūžā?”
P.S.
Atcerieties: spēja kritiski domāt jūs atšķir no tiem stulbeņiem, kur apšauba acīmredzamas leitas un ko murgo par A ietekmi uz B. Skepticisms lai ir jūsu vadmotīvs pastāvīgi. Starp citu, vārdus “skeptiķis” un “kritiskā domāšana” noteikti jāiegaumē – tie noder visās debatēs internetā. Tikai nedrīkst aizmirst, ka tie nav lamuvārdi, bet gluži pretēji.