Kā zinām no filmām, aristokrātijas atvases bijušas makten izlutinātas un padumjas. Taču reti kurš zina, ka tas tika panākts rūpīgas audzināšanas rezultātā. Tāda, piemēram, astoņgadīgā Vācijas impērijas kroņprinča Vilhelma (Friedrich Wilhelm Viktor Albert von Hohenzollern; 1859-1941) dienas kārtībiņa (pie tam augu gadu, nevis sākot tikai ar 1. septembri):
- 5:00 mošanās;
- 6:00 pārrunas par dzīvi ar audzinātāju Hincpeteru;
- 7:00 sengrieķu valoda vai teoloģija;
- 8:00 vēsture, ģeogrāfija vai matemātika;
- 9:00 brokastis;
- 10:00 sengrieķu vai latīņu valoda;
- 11:00 matemātika vai vācu valoda;
- 12:00 sengrieķu vai latīņu valoda;
- 13:00 jāšana (pirmdienās un piektdienās), paukošana (otrdienās un ceturtdienās), angļu valoda (trešdienās un sestdienās);
- 14:00 pusdienas;
- 15:00 sengrieķu vai latīņu valoda, matemātika vai vācu valoda (izņemot trešdienas un sestdienas, kad šis laiks atvēlēts pastaigai un fiziskām aktivitātēm parkā);
- 16:00 launags;
- 17:00 zīmēšana un gleznošana (izņemot trešdienas);
- 18:00 zīmēšana un gleznošana (izņemot trešdienas);
- Pēc tam pastāvīgais darbs un mājasdarbu pildīšana.

Lieki piebilst, ka par mutes brūķēšanu vai nemācīšanos, gluži tāpat kā mūsdienās aristokrātu ģimenēs, sods bija pēriens. Visai hrestomātisks ir stāsts, ka kad mazais Vilhelms dabūjis ar siksnu pa dibenu par kaimiņu šķūnīša nodedzināšanu, Hincpeters esot teicis: "Ticiet man, Jūsu Augstība, pēršana man nesagādā nekādu prieku un man sāp tāpat kā Jums", - bet mazais Vilhelms, stīvēdams augšā bikšeles, caur asarām vaicājis: "Vai tā pati vieta kas man, skolotāj?"