Rīta dūmu aizkūpinot un veroties nu jau rudenīgajās debesīs aizdomājos par vides ietekmi uz personības veidošanos cilvēkā (jo redz, personas esam mēs visi, bet personības – retais). Nu lūk, izsenis vēsturnieki bijuši viena no bohēmiskākajām studentu apakškopām iekš LU, taču pēdējos gados šķiet, vagantu gars izplēnējis. Ja tā nebūtu klaja spekulācija, varētu pieļaut, ka pie visa vainīga VVF bāzes ēkas nomaiņa, proti, fakultāte gadu desmitus atradās Brīvības bulvārī, ēkā, kurā senos laikos bija augstas raudzes bordelis (aiz kam auditorijas maziņas, pat nezinātāju vidū dēvētas par "numuriņiem"). Tajos laikos citās fakultātēs, kā man stāstīts, bija iespaids, ka vēsturnieku vārds ir leģions (nezinu, atsauce uz Bībeli vai Bangerski), tur studē smukākās meičas, un visi "dzer un smēķē bezbožno" – bohēma sita augstu vilni. Bet kas tagad? Kur meiču slava un naksnīgās uzdzīves spozme? Nē, mācās kā skudras, klusi un nemanāmi. Vienīgais izskaidrojums: tāpēc, ka fakultāte pārvākusies uz telpām, kuru sienas piesūkušās ekonomikas studētāju/sausiņu smārda...