Nupat pīpojot iešāvās prātā ideja par jaunu dievzemītes nokiju (jo ar grebtām koka karotēm un šūpuļzirdziņiem šaubos vai eksports pieaugs). Pie tam tautisku bez gala, kā jau tas pienākas, taču arī laika garam līdzi ejošu (vismaz tehnoloģiski).

Proti, varētu sākt ražot "govs pļekas", kurās tautiskā tradīcija prasa ganiņam kājas sildīt (jo ganiņiem Ulmaņpapus laikā pieejamais zābaciņu klāsts bija ierobežots).

Piemēram, uzskatei ir tāds totāli nelietderīgs produkts bērniem kā "gudrais plastilīns" (handgum). Lūk, ja šādu līdzīgas konsistences gēla pļecku uztaisītu lielāku, un silstošu - kad spaidi, tā silst, - taču nelipīgu (lai gruži nelīp klāt), tad sanāk makten nacionālajās tradīcijās ieturēts basu kāju sildītājs. Sēdi pie Jāņu ugunskura (bet Jāņos, kā zinām, mugurā tā pati jaka, kas Ziemassvētkos), pēdas iestūķētas tādā goviskā pļekā, kustini kāju pirkstus un pļeka tevi silda. Eksportēt varētu kā "made in Latvia" (gan jau , ka daudziem ķīniešu bērniņiem kājas no rītiem salst - moš Ķīnas izglītības ministrijas pasūtījumu varētu dabūt).

Idejas gan patentēt nevar, taču gan jau ceru, ka ja kāds uzsāks ražošanu, tad godaprāts šim liks arī man kādu procentiņu iešķiņķot.