Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
Marts 14., 2017 
07:00 pm - nebūtu izpletnis mugurā, neviens nepateiktu, ka desantnieks
1922. gada 11. oktobrī, 17:00, Samārā, pa Zavodskajas ielu (mūsd. Venceka iela) līgodamies slāja riktīgi iešvilpis tēvainis. Pie nama Nr.74. esošajā stabā elektromontieris Jerofejevs remontēja tālruņu sadales skapīti. Tēvainis aizķērās aiz instrumentu kastes, nolikās uz deguna, pārskaitās, norāva montieri no staba un sāka klapēt. Kāds no garāmgājējiem ieaurojās: "Oficieru šņagas mūsējos sit!" un metās Jerofejevam palīgā. Tēvainis viņu atsvieda kā dogs takšeli, taču nu jau no tuvākās vārturūmes ar bļāvienu "Sitiet oficierus!" tam steidzās palīgi. Pēc īsa, taču spoža kautiņa tēvaini sašņorēja un aizstiepa uz 1. milicijas nodaļu: "Noķērām oficieri!". Iereibušais tēvainis izrādījās guberņas kara komisatiāta darbinieks un partijas biedrs I.A. Antonovs. Arī viņu atstiepušie līdzpilsoņi, izņemot Jeroferejevu, bija pamatīgi sadzērušies, tāpēc visi kopā tika iemesti aiz restēm "līdz noskaidrosies apstākļi". Pirmais noskaidrojās Antonovs un lūdza miličus šo laist vaļā. Nu ko lai saka, cilvēks cienījams, pārkāpums visnotaļ ikdienišķs – var laist vaļā, tikai paziņojot uz darba vietas partijas šūniņu, lai tur skaidrojas. Taču nu sāka šūmēties pārējie aizturētie, aurojot, ka te darīšana nevis ar kādu kārtīgu komunistu, bet gan ar visīstāko "oficieri" un viltvārdi. Tā nu miliči sabijās uz savu roku šo laist vaļā un piezvanīja uz Valsts Politisko Pārvaldi. Čekisti atbrauca, palūkoja Antonova partijas biedra biļeti, un aizveda viņu sev līdzi. Pārējos lika palaist uz brīvām kājām, izdalot pavēstes ierasties uz nopratināšanu. Nākamajā dienā uz nopratināšanu VPP atstiepa visu guberņas kara komisariāta vadību ar pašu komisāru priekšgalā. Antonovs patiesi izrādījās bijušais Deņikina armijas virsnieks, partijas biedra karte viltota, norādītā izsniegšanas vieta nekad nebija eksistējusi.

Kā tad modrie līdzpilsoņi atpazina viltvārdi? Izrādās, Antonovs vispirms Jerofejevam iecirta pļauku, un tikai pēc tam sāka sist ar dūrēm. Būtu uzreiz gāzis pa ģīmi, vēl šo baltu dienu staigātu uz brīvām kājām.

Via: "Коммуна", 14 октября 1922 года, Nr.1150
This page was loaded Nov 18. 2024, 3:49 pm GMT.