|
| Pavēle Nr. 20., 30.12.1918. Par dienesta vai kaujas pienākuma neizpildīšanu dienestā stāvošie tiek sodīti pēc Krievijas kara likumiem un noteikumiem, kādi bija spēkā līdz 1. februārim 1917. gadā.
LVVA, 3033. f., 1. apr., 103. l., 6. lpp. |
|
| "Kādēļ gan bīties no islamizācijas un badīt ar to citus, ja, balstoties uz piedāvāto lasījumu, tas mums piedāvā tieši tās pašas “tradicionālās vērtības”, par kurām tik aktīvi cīnās Nacionālā apvienība, asociācija “Ģimene” un citas tikumības komisijas – patriarhālu sabiedrības modeli un pilnīgu kontroli pār izglītību un demogrāfiju, sabiedrība tiks atsvabināta no feministēm (kaut kā dīvainā kārtā tiek aizmirsti geji), zemās dzimstības, bezdarba un citām “agonizējošās Eiropas” nebūšanām. Protams, citas reliģijas rāmī, bet, tā kristietība ir izdarījusi pašnāvību kopā ar Eiropu, tad…tad neko." |
|
| Ar Pavēli Nr.5. (10.12.1918.) sāka organizēt Apsardzības ministrijas struktūru: Galveno štābu, Kanceleju, Ģenerālštāba daļu (1-4 nodaļas), Artilērijas daļu (1-3 nodaļas), Tehnisko daļu (1-2 nodaļas), Saimniecības daļu (1-4 nodaļas), Sanitāro daļu. LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 4.-6. lp.
Izskatās, ka Apsardzības ministrijas štats visai drīz skaitliski sāka pārsniegt bruņoto spēku štatu. |
|
| Par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieka vietas izpildītāju ar pavēli Nr. 10. 1918. gada 19. decembrī iecēla pulkvedi Ādamu Kreicbergu.
LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 18. lp. |
|
| Ar 22.12.1918. pavēli Nr.15 Apsardzības ministrija izdalīja atalgojumu mobilizācijas iecirkņiem, ministrijas struktūrvienībām, bet no kaujas vienībām algu saņēma tikai instruktoru rezerves rota, studentu rota un Afanasjeva krievu rota.
LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 23.-24. lp. |
|
| Rīgas apriņķa apsardzības priekšniekam pulkvedim Kreicbergam 1. janvāra vakarā tika uzdots iznīcināt visus brīvprātīgo un mobilizēto sarakstus, zīmogus un saraksti par iedzīvotāju pieņemšanu kara dienestā, un evakuēties uz Mītavu. LVVA, 6033. f., 1. apr., 293. l., 3. lp.
27. decembrī Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba nodaļa izsūtīja visām iestādēm un karaspēka daļām rīkojumus iznīcināt dokumentus, ja lielinieki nāktu iekšā Rīgā. LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 39.-43. lp. lp. |
|
| "Apsardzības ministra k-gam Satversmes Sapulces kara lietu komisijas uzdevumā lūdzam (..) dod paskaidrojumus sekojošos pamatjautājumos: (..) 3. Vai Aps. Min. zināms, ka no Latgales poļu karaspēks sistemātiski izved lielā skaitā dažādas Latvijas valstij piederošas mantas, liellopus, tehniskus priekšmetus u.c. un kādi soļi sperti šādu nebūšanu apkarošanai? 4. Vai Aps. Min. zināms, ka uz frontes Latgalē dažās mūsu armijas daļās tiek piekopta pārnācēju aplaupīšana, un kādi soļi tiek sperti šādu nebūšanu novēršanai?"
LVVA, 1468. f., 1. apr., 134. l., 135. lp. |
|
| Praporščika Sergeja Staprana (no 25.03.1919. LR Apsardzības ministrijas Informācijas un kontroles nodaļas priekšnieks) 1919. gada 5. maija ziņojums: Kurzemē frontes aizmugurē aktīvi darbojoties 7 lielinieku partizānu grupas, vidēji 15 vīri katrā. LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 99. lp. |
|
| Landesvēra atsevišķā Latviešu brigāde savu nostāju par 16. aprīļa puča rezultātiem pauda visai skaidri: "Ja jauna valdības kabineta sastādīšana izrādītos nepieciešama, tad frontes priekšstāvji uzstāda kandidātus uz Apsardzības Ministra posteni. Jauna kabineta sastādīšana pēc frontes [virsnieku] vēlmes būtu uzdodama līdzšinējam Ministru Prezidentam K.Ulmaņa k-gam, ievērojot, lai [jaunā] kabineta sastāvā samērīgi nāktu iekšā [arī] Latvijas cittautībnieku priekšstāvji." – LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 111. lp.
Kas interesanti, A.Niedra kā vidutājs aprīlī ieradās vizītē pie gāztā Ulmaņa uz "Saratov" un piedāvāja tieši šo variantu - atgriezties pie varas, pielaižot valdības sastāvā arī vācbaltiešu, ebreju un latviešu sīkzemnieku pārstāvjus, - Ulmanis atteicās. Būtu piekritis, moš nebūtu nekādu Cēsu kauju u.tml. pretstāves. |
|
|