LKNS brīvprātīgo vervēšanas komisija - R.Dambītis, J.Bankavs, Fr.Zommers, A.Bļodnieks, V.Dāle, J.Oliņš, G.Grīnbergs, A.Kroders, V.Bekers, E.Alksnis u.c., - par brīvprātīgajiem pieņēma tikai tādus, par ko galvoja vismaz divi komisijai zināmas personas. Pāris nedēļas pirms Latvijas valsts proklamēšanas jau bija saorganizēti 400 izlasītu brīvprātīgo.
Via: Paegle Spricis. Kā Latvijas valsts tapa. – Rīga, 1923. - 210. lpp.

Acīmredzot turpmākajās nedēļās brīvprātīgo pieplūdums apsīka, jo uz 18.11.18. LKNS bija reģistrējušies 400 brīvprātīgie.
Via: LVVA, 6033. f., 1. apr., 289. l., 2. lpp.

Viena rota, ap 300 vīru, no komunistiem iespaidota, pa daļai arī terorizēta, liedzās izpildīt savas priekšniecības pavēles. Tā bija ar angļu eskadras artilērijas palīdzību jāatbruņo. Desmit no pašiem kareivjiem izdotos komunistus - aģitatorus notiesāja uz nāvi tos nošaujot. Izsludināt mobilizāciju Rīgā un Rīgas apkaimē nebija jēgas, jo absolūtais iedzīvotāju vairums, neapzinīgās masas jau bija pārāk sakūdītas pret jauno nacionālo neatkarības iekārtu. – Nacionālās Padomes apsardzības nodaļas vadītājs Sp. Paegle.

Paegle Spricis. Kā Latvijas valsts tapa. – Rīga, 1923. - 236. lpp.