Atvase lasa Zentas Ērgles "Starp mums, meitenēm, runājot...". Man ik pa brīdim jātulko, kas domāts ar to vai šito.
Visnotaļ interesanti, un ne no tā viedokļa, ka latviešu valodā nav pusaudžiem domātas literatūras (nu tai vecuma grupai, kas no rūķīša Herbes izaugusi, bet līdz Sudraba slidām vēl nav daaugusi), bet gan pats teksts, kas atspoguļo autora, varoņu un vides pasaules skatījumu.

Piemēram:
"Un ja nu no viņa patiešām kādreiz iznāk slavens mākslinieks? Tāds kā Uldis Zemzaris, Edgars Iltners vai Gunārs Krollis? Tas gan būtu varens joks. Ar vienu spļāvienu viņš pārspļautu savu izcilo brālīti. Izstādes, medaļas, goda nosaukumi. Raksti avīzēs – jaunais, spējīgais grafiķis, nē, labāk gleznotājs Daumants Pētersons... Talantīgā mākslinieka Pētersona izstāde Varšavā, Sofijā, Prāgā..." (50. lpp.)

Ne autore, ne tās varonis, ne padomju lasītājs pat iztēlē nepieļauj izstādi Parīzē, Romā, Londonā, Tokijā vai Ņujorkā - tas vienkārši nav iespējams, tāpat kā levitācija vai svina pārvēršana zeltā, - pašsaprotami.

Telefonogramma no Cēsīm
pieņemta 11:30 rītā 18.12.18.

Šodien 6 rītā ieņemta Valka. Prinča tilts uzspridzināts. Ar Valmieru vēl ir satiksme pa telefonu. Telefoni un telegrāfs tiek no vācu zaldātiem noņemti. Lūdzu spert soļus, lai telegrāfs un telefons netiktu noņemti. Lūdzu sūtīt palīga spēkus visdrīzākā laikā. Ja ne vairāk, kādus 30 oficierus.
Cēsu apriņķa priekšnieks kapitans Eisa
Saņēmis štabskapitans Hartmans

(LVVA, 1468.f., 1.apr. 131.l., 30.lp.)

Kopš t.s. studentu rotas dibināšanas pārējās landesvēra latviešu daļas uz to ir raudzījušās ar visai lielu nepatiku, uzskatot par aizmugurē sēdētājiem. Par iemeslu kalpoja rotas izņēmuma stāvoklis pārējo vienību vidū: tā bija komplektēta no turīgās pilsonības atvasēm, labāk apģērbta, labāk barota, turēta tālāk no frontes. Kamēr studentu rota apsargāja Pagaidu valdību, tikmēr nepatika bija vairāk sadzīviska (nu satiek atvaļinājumā esot krodziņā studentus, sasit šiem ģīmjus), aber kad tā šos pienākumus pārtrauca pildīt, bet tik un tā uz fronti nedevās, pildot tālu aizmugurē, siltumā un sātā apsardzes un patruļdienestu, tad sašūmējās arī latviešu vienību komandējošais sastāvs, līdz beidzot pulkvedis Kalpaks kategoriski pieprasīja šo lieliski ekipēto vienību sūtīt uz fronti bez kādām atrunām.

-------------------------------------------
23. janvārī 1919. g.
Nr.34/g
palkavniekam Kolpakam

Atsevišķā (studentu) rota jau no 19. janvāra apsargā dzelzceļa līniju no Liepājas līdz Vaiņodei un no Priekules līdz Medņikiem, kāpēc nekavējoši Jūsu rīcībā nevar tikt izsūtīta. Tiklīdz Atsevišķā rota būs apmainīta ar vācu rotu, par ko ir sperti soļi, arī šī rota tūliņ nonāks Jūsu rīcībā. 22. janvārī tika dota pavēle iziet Jūsu rīcībā no štabskapitana Hartmaņa nodaļas jātniekiem, kas atrodas Tāšu (Telsen) muižā, ne mazāk kā 25 cilvēkiem ar 2 ložmetējiem un 4 pajūgiem. 24. janvārī plkst. 7 no rīta ar vilcienu tiek izsūtīti Jūsu rīcībā štabskapitana Bolšteina nodaļa, apmēram 40 cilvēku liela. Pie Jums tiek piekomandēts ārsts Vanags.
Ģenerālštāba priekšnieks: A.Plensners

LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 53. lp.