Vēl XIX gs. beigās pamattransports bija zirgu pajūgs. Bet zirgs, kā zināms, ēd auzas (principā zirgs var ēst arī tikai zāli un sienu, taču tad nebūs nekāds vilcējs). Pēc tam parādījās automobiļi, kas XX gs. pirmajā pusē pilnībā izspieda zirgu miljonus no aprites, tb tos pārstrādāja desās. Un ko šādā situācijā lai dara zemkopji, kuri tradicionāli jau gadsimtiem audzējuši auzas? Vai nu šiem jāpārprofilējas un jāsāk audzēt gurķus, vai jāmeklē jaunus noieta tirgus. Bet tirgus ir cilvēki – lai tie pirktu auzas, viņiem ir jāiestāsta, kāpēc tās jāpērk.

Uzdevums ir grūts, taču ne neiespējams. ( nu_ir_auzas )