Ulmaņa laikā un arī pirms tā attieksme pret vāciešiem, vāc muižniecības un mācītāju lomu senatnē, pagājušos gadsimtos, bija naidīga, pat ļoti naidīga. Cilvēki, kas tolaik mācījās latviešu skolās, man ir stāstījuši: skolā tika mācīts, ka īstā kultūra latviešiem veidojusies uz tautas kultūras pamatiem, bet vācieši nekādu kultūru te nav atnesuši. (..) Protams, bija kunga rija, taču sliktāka par muižkunga riju bija vecsaimnieka rija, jo vecsaimniekam vajadzēja izmaksāt zemi, ko viņš bija iepircis, un viņam nācās smagi ekspluatēt sevi un ekspluatēt kalpu. Tāpēc kalps labāk mēģināja tikt strādāt pie barona, ne pie latviešu vecsaimnieka.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 155.-156. lpp.

"Ar viņu varēja runāt vecajā rīdzinieku žargonā – sākt teikumu vāciski, turpināt latviski un pabeigt krieviski". – Nezināju, ka bijis tāds slengs.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 242. lpp.

1953. gada martā pēc Berijas rīkojuma no Lubjankas pagrabiem izlaida visus Staļina laikā t.s. "ārstu lietā" apsūdzētos. Endokrionoloģijas profesors Šereševskis, atkopies pēc spīdzināšanām, atsāka pasniedzēja darbu, un pirmo lekciju sāka ar vārdiem: "Izsvītrojiet savās piezīmēs manu hipotēzi par to, ka cukurslimība rodas no nervu stresa. Esmu šo hipotēzi pārbaudījis eksperimentā pats ar sevi. Stress bija nopietns un lilgstošs, taču cukurslimību neesmu dabūjis. Tas mazina iespējas uzticēties šai versijai."

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 184. lpp.

balss telefonā saka: "Jūs runājat baltvāciski! Paņemiet taksi, mēs samaksāsim, brauciet pie mums. Viņš izrādījās tas pats Makenzens, kurš bija centies palīdzēt bēgt Kārļa Ulmaņa brālim, eksprezidenta Gunta Ulmaņa tēvam, kad tas mēģināja kastē slepus izbraukt uz Vāciju. (..) Makenzens bija vadījis nacionālsociālistu organizāciju Rīgā, bet tajā bija tikai valstsvācieši, nevis baltvāci, tos viņi partijā neņēma.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 287. lpp.

Pārejai uz "tu" kādreiz Rīgā un arī šobrīd Vācijā ir savi priekšnoteikumi. Jaunākais to nevar piedāvāt vecākajam. Savukārt, piemēram, ja apakšpulkvedis pēc gadiem ir vecāks par pulkvedi, arī viņš nevar piedāvāt sarunā pāriet uz "tu", jo ir zemākā dienesta pakāpē.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 292. lpp.

Es vispār jūtos piederīgs gan Latvijai, gan visai Baltijai, arī mana vācu izruna tika novērtēta kā baltiska. Vācijas vācbaltiešu aprindās to uzreiz sadzird, un ar to es uzreiz iekaroju vācbaltiešu sirdis. Vecās dāmas gandrīza va krita man ap kaklu: "Sie schprechen so shön Baltisch-Deutsch!" Hamburgas Universitātē pēc mana priekšlasījuma kāds kungs teica: "Referāts bija labs, bet vispatīkamākā bija jūsu izruna." Viņi šo vācbaltiešu akcentu uzskata par aristokrātiskāku.

Via: Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņikova dzīvesstāsts. / Guntas Strautmanes teksts pēc Dagmāras Beitneres audiointervijām. - Zinātne: Rīga, 2015., 296. lpp.