Tā īsti nesaprotu to cepienu par vēlēšanu rezultātiem un jauno valdību Grieķijā: visai mēreni bāli rozā krāsas sociāldemokrāti - neraugoities uz far-left frazeoloģiju, viņu programma ir mērenāka par britu The Labour Party vai vācu Sozialdemokratische Partei Deutschlands (SPD) programmām, kuras šie divi rietumpasaules sociāldemokārātijas pilāri realizēja vēl XX. gadsimta 70. gados (stratēģisko uzņēmumu nacionālizācija, indikatīvās plānošanas ieviešana ekonomikā utt.). Tb nekā īpaša.

RL: Es biju Ņujorkā, kad stājās spēkā smēķēšanas aizliegums restorānos. Kādu kaitējumu tas nodarījis sociālajai dzīvei?
Frana Lebovica: Milzīgu! Blumbergs to aizliedza, bet es viņu kaut kur satiku un jautāju: "Vai jūs zināt, kā sauc to, ka cilvēki sēž bāros, smēķē, dzer un sarunājas?" Viņš saka: "Kā?" Es viņam saku: "To sauc par mākslas vēsturi. Lūk, tā. (..) Vienīgie cilvēki, kurus amerikāņiem tagad ir atļauts neieredzēt, ir smēķētāji. Cilvēkiem ir milzum daudz visādu aizspriedumu, taču tos nav atļauts izpaust. Bet smēķētājus ienīst drīkst. Es to skaidroju tā, ka pretsmēķēšanas noskaņojums ir aizstājis prethomoseksuālisma noskaņojumu. Tie ir samainījušies vietām. Manā jaunībā homoseksuālisms faktiski bija ārpus likuma. (..) Tagad to pašu var teikt par smēķēštājiem. Ielās uz viņiem kliedz, tāpat kā kādreiz kliedza uz homoseksuāļiem. (..)

Via: Ar Franu Lebovicu sarunājas Arnis Rītups. // Rīgas laiks., 2014., augusts, 47. lpp.

Fran Lebowitz on Smoking: https://www.youtube.com/watch?v=aGcG7e03Nts