За пятнадцать лет в литературе я нигде больше не видел такого количества людей закомплексованных и даже умственно отсталых, как на литературных студиях и семинарах. И это объяснимо. Неспособность ни к какой профессиональной деятельности, кроме самой низкоквалифицированной, обрекает их на занятие литературой.

Vērojot procesus, arī man šķiet, ka savi 80% no kultūras procesos iesaistītiem ļaudīm sevi kā "radošus" pozicionē tikai tāpēc, ka nav fiziski un disciplinēti jāstrādā, bet galvenais, viņi nemāk neko tādu, par ko kāds būtu gatavs maksāt. Attiecīgi, jākļūst par dzejnieku, rakstnieku, gleznotāju, muzikantu utt., lai no valsts, tb KKF barotos. Saņemt pabalstus no KKF ir pačotīgāk, nekā no VSAA, kaut sumas vienādas un princips, kāpēc maksā, arī identisks.