Hmm, tas ir viens no raksturīgākajiem aspektiem sevi aprakstošajā valodā, ka profesionālajā ziņā bikšaiņi vienkārši vai nu kāpina, vai nekāpina kvalifikāciju, savukārt sievietes mūžīgi "cīnās". Kaut kā ļoti bieži esmu pamanījis šo atšķirību vārdu izvēlē, aprakstot vienu un to pašu situāciju.

Vēl mani fascinē tādi tituli kā, piemēram, "Baltijas Saules Fonda Valdes loceklis, Lamehs, Kuršu princis"... Tas ir lipīgs kā "cep, cep kūku" meldiņš: kā no rīta ieraugi, tā visu dienu acu priekšā, un tu netiec vaļā no klusas apbrīnas. Tā dzimst harisma.