— Здравствуйте, девушка, познакомимся, чо! пообщаемся-прогуляемся? А?
— Здравствуйте. Ну, если ответите на три моих вопроса, идет?
— Ёп, Да легко, спрашивайте!
— Что такое экстерриториальность? Кто такие малые голландцы? Что такое горизонт событий?
— Че? Типа, тест на интеллект, прикинь, Серый! ( daudz_garlaicīgu_burtiņu_kirilicā )

Gaidot no pacienta kārtējās izpausmes drukājamā darba izskata mainīšanā, slinki pultēju TV, kur skatiens apstājās pie seriāla "Vampīra dienasgrāmata" vai kā tml. Vienīgais, ko secinu, pēc tā noskatīšanās: noteikti negribētu būt vampīrs, par spīti tam, ka šie pārvietojas kā nindzjas un dzīvo ilgi kā Metuzāli. Proti, kā redzam no vampīrfilmām, mīnuss ir tajā, ka vampīrs "iekonservējas" tajā intelektuālās un emocionālās attīstības stadijā, kāda ir brīdī, kad šamo "pārvērš" par vampīru, tb ja indivīds tiek pārvērsts 17 gadu vecumā, viņš var nodzīvot 1000 gadus, taču prātā nepieņemsies ne par jotu - vienīgās viņa intereses būs attiecīgi kā 17gadīgam tīnim: klozītes, gadžeti, muzōniņš, patikšana/nepatikšana pretējam dzimumam, sentimenta brīžos Koelju citēšana un viss. Un tā visu mūžību, ja vien kāds vampīru mednieks neapžēlojas un ar apses mieta palīdzību neatbrīvo pasauli no šāda idiota. Līdz ar to, diemžēl, vamīrseriāli TV nav skatāmi. :(