Šķiet, absolūtais vairums ļaužu neuztver vēsturi kā zinātni, kurai ir savas metodes un patiesības noteikšanas kritēriji, bet gan kā atmiņu stāstu (mītu) un leģendu apkopojumu, "kā bija". Modernais austrumeiropietis tapis visnotaļ autoritāros apstākļos (pāris demokrātijas eksperimenti šajā reģionā starpkaru periodā neko daudz iespaidot nepaspēja), un savu izpratni par vēsturi veidoja, balstoties uz tā, ko izlasīja grāmatās, avīzēs, skolas mācību literatūrā, dzirdēja pa radio un televīziju, t.i. visai strikti cenzētu informāciju, neatkarīgi no valdošā politiskā režīma*. Līdz ar to viņam veidojās visai monolīts un pretrunām neapgrūtināts priekšstats par vēsturi kā tādu.

( dažas_tēzes )