Via: http://www.etsy.com/market/knight_helmet

Visādiem mājamatniekiem, kuri pa laikam vēlas notirgot kādā gadatirgū pašu adītās zeķes, grebtās koka karotes, stikla pērlīšu rotas vai māla žirafes ir jāsamaksā "patentmaksu", un var tirgoties visādos tur Kalnciema ielas tirdziņos u.tml. Tiktāl būtu jauki. Tak virknei rokdarbnieku savulaik nācās pārdeklarēties no Rīgas uz provinci, jo rīdziniekiem tā patentmaksa ir par kārtu augstāka, nekā ogrēniešiem vai mārupiešiem. Diemžēl nekur nemanu sašutuma pilnas Ēlertes atklātās vēstules sabiedrībai un valdībai, nedz VARAM atzinumus ar solījumiem darīt šai nevienlīdzībai - kas valsts pilsoņus dala rīdziniekos un nerīdziniekos, - galu. Un arī citi līdzbiedri neprotestē neviens, kaut diskriminācija nenoliedzama. ;(

Tā kā alkohols un sievietes vairs neinteresē, iešāvās prātā, ka varētu tumšajos ziemas vakaros kādus knipelēšanas kursus apmeklēt, lai jau tā pieticīgā smadzeņu kapacitāte pavisam neapsīktu. Padzirdējis pa ausu galam par makten plašu mūžizglītības programmu - "Programma ietver visus izglītības veidus un līmeņus, un tajā var iesaistīties jebkurā mūža posmā" - sapriecājos, ka laikam uztaisīts kas līdzīgs starpkaru periodā sociķu izbīdītajam Tautas augstskolas projektam, kur visi varēja iet kādu lekciju paklausīties. Moš varēšu noklausīties kādu kursu kvantu socioloģijā vai ko tamlīdzīgu, un priecīgs sāku lūkot iekš http://www.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/ - ko tad veci perdeļi var pamācīties, kā advancēt skilus. Pirmajā acu uzmetienā secinājums, ka neko. Tā mūžizglītība, izskatās, attiecas uz skolēniem, studentiem un organizācijām, aber pēc 30 mūžs beidzies (ja vien neesi izcils slaists, tb mūžīgais students), atliek tikai virpot. Uz tādiem mūžizglītības programmas neattiecas. Var jau būt, ka nemācēju sameklēt, taču neko neatradu.