Ai, nu ļaujiet taču ļaudīm beidzot kaut reizi mūžā piedalīties žēlotakcijā, spraužot visās malās svecītes un mellas lentītes pie profiliem internetā, rakstot asarainus blogus un beidzot sajusties empātiskiem, līdzi jūtošiem un labākiem par "ledusgabaliem".
Ikdienā ir otrādi - absolūtais vairums no šiem līdzi jutējiem bez aiztures sagraus dzīves, lai veidotu karjeru, nemaksās nodokļus, brauks autobusā bez biļetes, - tāpēc žēluma masveida paušanas akcijas vienmēr masveidīgas un kampaņveidīgas, nevis ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tāda ir pūļa psiholoģija, tb jāpriecājas, ka tā izpaužas šādi, nevis kādā agresijā pret līdzcilvēkiem, jāļauj izbaudīt un justies labiem.

Pašā šumeru himnas par dievību Nabu un Tašmetas kāzām sākumā ir interesanta formula: "mannu ana sha takilu luu takil", ko var tulkot kā "lai katrs tic tam, kam viņš tic" (burt. kas kam tic - lai tic), bet formula tiek beigta ar "bet mēs ticam Nabu". Vēl ko līdzīgu esmu manījis tikai senmongoļu likumu kodeksā "Jasa", nekur citur. Tā atziņa pavīdēja un tika aizmirsta.